SĀKUMSSākumsLeģendas
Kur dzīvo Mārcienas lauvas?

Atbilde skaidra – nu, protams, Rīgas centrā, Vērmaņdārzā! Par to, ka divas lauvu figūras, kas kādreiz esot 
gulējušas pie Mārcienas pils ieejas, tagad esot Rīgā, Vērmaņdārzā, miglainas runas tika dzirdētas jau pasen. 
Nu beidzot tam ir dokumentāls pierādījums. Pirmajā attēlā pa kreisi ir redzama lauvas 
figūra pie Mārcienas pils drupām. Un, kāda veiksme – blakus lauvai fotogrāfijā netīšām gadījies Mārcienas baronu fon Maidelu ģerbonis, kas nokritis no 
pils dzelmeņa un tagad pussalūzis guļ pils drupās. Viennozīmīgs apstiprinājums tam, ka fotogrāfija nav viltota vai uzņemta dieszinkur, bet tiešām 
tā ir no Mārcienas. Bet otrā fotogrāfijā – nu skaidri Mārcienas lauva Vērmaņdārzā! Tās pats ķepu novietojums, purna izteiksme, 
ik sīkākā krunciņa – viss sapas mats matā!
Kā tas varēja notikt? Ja atceramies skolā mācīto vēsturi, ap 1918. gadu Vidzemē trakoja tā dēvētais „sarkanais terors” 
Raiņa māsasvīra un līdzgaitnieka Pētera Stučkas vadībā. Komunisma ideju satracināti ļaudis šāva, kāra un dedzināja it visu, kas, viņuprāt, 
bija tautas un komunisma ienaidnieki. Cieta visi – vainīgi un nevainīgi, asinis šai zemē lijušas straumēm. 
Pēc nostāstiem, jo diemžēl dokumentālu apstiprinājumu šim faktam nav, Mārcienas pils īpašnieks, redzēdams, kas apkārtnē notiek, un saprazdams, ka arī viņam 
gals klāt šā vai tā, pieņēmis smagu lēmumu – sievu un divus dēlus aizsūtījis uz Vāciju, skaisto, grezno pili – aizdedzinājis, bet pats paņēmis revolveri un – nošāvies. 
Ja nav man, lai nav nevienam. Jāpiemin, ka Mārcienas pils, kā apstiprina Valsts vēstures muzejā saglabātās fotogrāfijas, ir bijusi neticami grezna, pati greznākā 
neorokoko stila pils visā Baltijā, kur stilā ieturēts it viss – sākot no krāšņu durtiņām līdz izsmalcinātām mēbelēm. Un atkal Vēstures muzeja viedoklis – smalkās 
mēbeles galvenokārt ir bijušas Mārcienas un apkārtējo pagastu meistaru darinātas. Fantastiski un neticami.
Bet pils nodega. Un lauvas palika. Fotogrāfija izdarīta ap 1920.gadu, kad, Latvijas valdības mudināti, uz laukiem devās studenti, lai fotogrāfijās iemūžinātu to, 
kas Latvijā atlicis pēc I Pasaules kara. Tā tika iemūžinātas arī Mārcienas pils drupas un – lauva.
Apmēram ap šo laiku Rīgā Anna Vērmans jau bija ierīkojusi skaistu parku Rīgas centrā, kas tagad viņai par godu nosaukts – Vērmaņdārzs.
Kas aizveda lauvas uz Rīgu, nav zināms. Taču pērngad tēlnieks Imants Feldbergs Vērmaņparka lauvas remontēja un, kā tādās reizēs 
pieņemts, atlēja to veidni. Nu, ko – Mārcienas lauvu droši vien aiz saitītes mājās 
nevarēsim pārvest, Rīgas dome nepiekritīs, bet, kas zina, varbūt kādreiz Feldberga formā 
izdosies Mārcienas lauvas atliet un atgriezt mājās, no kurienes nākušas.

Mairita Solima
$('.slideshow112').cycle({ fx: 'scrollHorz', prev: '#prev112', next: '#next112', timeout: 0});