SĀKUMSViss par pagastuIzglītība › MĀRCIENAS PAMATSKOLA
1872. gadā celta un 1873. gadā darboties sākusi Mārcienas ev. luteriskās draudzes skola ( citos dokumentos Mārcienas pagasta jeb Sūņu skola).
1887. gada sākumā (cita versija 24. oktobrī) nenoskaidrotu apstākļu dēļ nodegusi Mārcienas pareizticīgo draudzes skola, tāpēc paplašināta esošā ev. lut. ( Sūņu) skola.
Tikai 1891. gadā uzcēla koka piebūvi pie skolas palīgēkas ( bij. Mazās skolas koka mājas otru galu).
1899. gadā Mārcienā likti pamati jaunai divstāvu mūra draudzes skolai. Ēkas kopējā izmaksa bijusi apmēram 4000 rbļ., no kuriem 1000 rbļ. 
piešķīrusi Rīgas pareizticīgās Jeparhijas Skolu Padome, bet pārējo summu saziedojusi draudze. Būvdarbi pabeigti un mācības uzsāktas 
1900. gada 11. oktobrī, kad vietējās  draudzes prāvests Bormans iesvētījis jauno skolas ēku. Vienlaicīgi mācības 
turpinātas arī Sūņu skolā, tajā mācījušies jaunāko klašu skolēni. 
1903. gadā Sūņu skolā mācās 46 skolēni. Viņus tajā laikā mācījis skolotājs Ducens. Visi skolēni mācījušies vienā telpā, tikai katrai klases 
grupai bijis atšķirīgs darbs. Bērni lielākoties gulējuši skolas internātā.
Mārcienas pareizticīgo draudzes skolā 1905. gadā mācās ap 80 skolēnu 5 klasēs. Pabeigt mācības varēja tikai turīgāko vecāku bērni. 
Muižas kalpu un trūcīgo zemnieku bērni, iemācījušies nedaudz rakstīt un lasīt, bija spiesti pamest skolu.
Pirmā pasaules kara gados ļoti pārpildīta bija Sūņu skola, kurā mitinājās bēgļi no Kurzemes.
1922. gadā abas skolas apvienotas, izveidojot Mārcienas pagasta sešklasīgo pamatskolu.
1951. gadā Mārcienas septiņgadīgajā skolā mācās 300 skolēnu, no tiem 70 krievu tautības bērnu, kuru klases izvietojās 
bij. Fridriksona privātmājā Sauleskalnā. Pārējie bērni mācījās mūra un koka ēkās.
Bez apkārtnes bērniem skolēnu skaitu jūtami palielina Linu fabrikā strādājošo un Mārcienas bērnu nama ( atradās “Patmalniekos” no 1945.
līdz 1954. gadam) bērni. Pēc bērnu nama aizcelšanas no “Patmalniekiem” uz turieni pāriet mācīties vecāko klašu (no 5. klases) skolēni.
Bez tam no 1960. gada Mārcienā, Meža ielā, darbojās krievu vidusskola, kura tika slēgta 19.....; pēdējos tās darbības gados 
minētā skola atradās Meža ielā 2 vairākos dzīvokļos.
Ar 1962. gada 1. septembri Mārcienas septiņgadīgā skola kļūst par astoņgadīgo skolu.
No 1989. gada 1. septembra Mārcienas skola kļūst par deviņgadīgo skolu; no 1991. gada janvāra skola atrodas Mārcienas pagasta pašvaldības pārziņā.
1991. gada 9. augustā Mārcienas centrā pie parka ielikts jaunās skolas pamatakmens ar piemiņas rulli, taču šīs skolas  celtniecība netika pabeigta.
1994. gada septembrī skolēni no Mazās skolas (iepretī atjaunotajai pareizticīgo baznīcai) un “Patmalniekiem” pāriet mācīties uz bijušo krievu 
vidusskolas ēku  Meža ielā 23. 2002. gada oktobrī skola atzīmē savas pastāvēšanas 150 gadu jubileja.
Darba gaitas neilgi Mārcienas skolā vadīja rakstniece Ilze Indrāne (1946.-1948.), gleznotājs Ēriks Caune (1953.-1954.). 
Ilgus gadus par latviešu valodas un literatūras skolotāju strādāja Ina Sniedze, dzejas krājuma ”Sirdsatmiņa” un daudzo dzejas vārsmu autore.
Skola lepojas ar daudziem tās absolventiem – sabiedrībā pazīstamiem radošiem cilvēkiem un krietniem darba darītājiem.
2002. gada rudenī pie Mārcienas pamatskolas atklāj pirmsskolas izglītības iestādi, kurā uzsāk obligātās mācības piecgadīgie 
un sešgadīgie bērni, kā arī skolai tiek sagatavoti jaunāka vecuma bērni. 
Ar 2006. gada janvāri pie PII atver naktsgrupiņas.
2003. gadā skola iegūst sertifikātu- „Atvērtā skola”.
Kopš 2005. gada skolā darbojas e-klases sistēma. Katrā klasē ir dators un bezvadu internets. Mācību darbā izmanto interaktīvo tāfeli un Viasat televīziju.
2007. – 2008. gadā skolā veikti plaši skolas un ēdnīcas renovācijas darbi. Katrā klasē ir dators.
Skola lepojas ar folkloras kopu "Marksnīte”, kas piedalās skolas, pagasta, novada un republikas pasākumos.
2010./2011. mācību gadā Mārcienas pamatskolā strādā 17skolotāji un mācās 108 skolēni.
$('.slideshow').cycle({ fx: 'scrollHorz', prev: '#prev', next: '#next', timeout: 0});