SĀKUMS › Tūrisms Mārcienā › Skaitļi un fakti

Skaitļi un fakti

Pagasta kopējā platība 8974,5 ha tai skaitā 4859.3 ha meži. Mārcienas pagasts atrodas Madonas rajonā Vidzemes

centrālās augstienes dienvidu nogāzē.Robežojas ar Lazdonas, Aronas, Bērzaunes, Kalsnavas, Ļaudonas un Praulienas pagastiem.

Mārcienas pagasts ir bagāts ar nozīmīgiem arheoloģiskiem pieminekļiem – dažāda nozīmīguma pilskalniem un senkapiem, kuri atrodas valsts

aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Pēc vēsturnieku domām Mārcienas vārds pirmo reizi rakstītos vēstures avotos

atrodams jau 1213.gadā kā „Castrum Marxne” - Marksnes pils. Ir atrasta arī norāde, ka šo pili 1302.gadā nodedzinājuši leišu sirotāji.

Līdz vācu krustnešu ienākšanai Mārciena ietilpa Jersikas latgaļu valstī un bija viens no tās 9 pils novadiem.

Jersikas valsts beidza pastāvēt 1209. gada vasarā , kad negaidītā zobenbrāļu ordeņa uzbrukumā tiek ieņemta un izpostīta Jersikas pils.

Daļu teritorijas, Jersikas valdnieks Visvaldis saņem atpakaļ kā lēni, bet Mārciena savstarpējā bīskapa un zobenbrāļu ordeņa lozēšanu un maiņu rezultātā 1213.gadā nonāk Rīgas arhibīskapa valdījumā. Laiks ritēja un vēstures notikumi Mārcienas pagastam negāja secen arī vēlāk.

1577. gadā novadu izpostīja Maskavijas lielkņazistes Ivana IV (bargā) karaspēksPēc Livonijas konfederācijas sabrukuma novads, tāpat kā visa Vidzeme,

1562. gadā nokļuva atkarībā no Polijas-Lietuvas kopvalsts . No 1582. gada novada (Mārcienas muižas) kungs ir Heinrihs fon Tīzenhauzens.

Polijas - Zviedrijas kara rezultātā Polijas-Lietuvas kopvalsts zaudē Vidzemi – Mārcienas novads nonāk Zviedrijas Karaļa pakļautībā.

Lielais Ziemeļu karš atnes Mārcienai jaunu varu. No 1721. gad a Mārcienas novads ietilpa Krievijas impērijas Liel-Vidzemes jeb Livonijas guberņā.

No 1918. gada Mārcienas pagasts ir Latvijas Republikas sastāvdaļa. No 1940.gada 21.jūlija līdz 1991.gada 21.augustam

Mārcienā, tāpat kā visā Latvijā, ir padomju vara.Viens no spilgtākajiem padomju varas lieciniekiem Mārcienā, ir kādreizējās PSRS

armijas kara bāzes teritorija. Bezpilota lidmašīnu dislokācijas vieta.

Pārskats par esošo situāciju

Teritorijas ģeogrāfiskais stāvoklis

Mārcienas pagasts atrodas Madonas rajonā un robežojas ar šādiem pagastiem: A- Kalsnavas, D- Ļaudonas, R- Praulienas,

Z-R Lazdonas, Z- Aronas, Z-A Bērzaunes. Pagasta platība ir 8974,5 ha. Mārcienas pagasta R daļa atrodas Vidzemes augstienes

Vestienas paugurainē, A daļa- Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā.

Teritorijas attīstības vēsture

Mārcienas vārds vēstures avotos minēts jau 13.gs. sākumā (1213.g.) kā “Castrum Marxne” - Marksnes pils. Līdz vācu krustnešu ienākšanai

Mārciena ietilpa Jersikas latgaļu valstī un bija viens no tās 9 pilsnovadiem.Mārcienas pagasta teritorijā bijusi Mārcienas

( Martzen) muiža ar Pilskalna, Jauno un Viļuma pusmuižu (koppl. 1610 ha).

Muižas ēkas radušās 1825.-1939.g. īpašnieka A. Transē pārvaldīšanas laikā. Galvenā ēka 1. pasaules kara beigās nodedzināta.

Saimniecisko attīstību veicināja Valkas- Pļaviņu dzelzceļa līnijas atklāšana 1903. gadā. Agrārās reformas laikā muiža sadalīta 154 vienībās.

1935. gadā Mārcienas pagastā bija 291 saimniecība, 2330 ha aizņēma aramzeme, 1125 ha- pļavas, 1394 ha- ganības, 865 ha- meži. Darbojās Valsts

linu izmēģināšanas stacija un linu apstrādāšanas fabrika, Aronas un Rusuļu ūdensdzirnavas, pienotava, ķieģeļnīca.

Padomju laikā 1964.g. bijušās linu fabrikas telpās atvēra Rīgas ķīmiskās fabrikas “Aerosols” cehu. Galvenais zemes lietotājs bija

kolhozs “Zelta druva”, kas tika likvidēts 1993. gadā. Mārcienas ciemā atradās padomju armijas bāze.

Izglītības aizsākumi Mārcienas pagastā meklējami 1740. gadā, kad pateicoties hernkrūtiešu rosīgai darbībai, tika uzcelta skola- lūgšanu nams.

1774.-1775. g. baznīcu draudžu vizitācijsa dokumenti vēsta, ka Mārcienas pagastā tika atvērtas trīs skolas. 1873.g. atvērta Mārcienas

evaņģēliski luteriskā draudzes skola jeb Sūņu skola. 1900. g. jaunā divstāvu mūra ēkā tika iesvētīta draudzes skola. 1922. g. abas skolas apvienoja un

izveidoja Mārcienas pagasta 6 klašu pamatskolu. Padomju laikā Mārcienā bija vidusskola ar krievu mācību valoda, kas deviņdesmito gadu sākumā tika likvidēta)

un pamatskola ar latviešu mācību valodu. Skola bija izvietota divās ēkās – Mazajā ( mūra) skolā un Patmalniekos. 1994. g. Pamatskolu

pārcēla uz bijušo krievu vidusskolas ēku. 1901. g. tika nodibināta Mārcienas bibliotēkas biedrība. Plašā apkaimē bija pazīstams Mārcienas koris.

Teritorijas lietošanas mērķis

Mārcienas pagasts sarežģītā reljefa dēļ nav piemērots lauksaimniecības, īpaši zemkopības attīstībai. Pēc tautas skaitīšanas datiem 2001.

vidējā vienas zemnieku saimniecības platība sastādīja 12,5 ha. Galvenās pagastā sētās kultūras: graudaugi, pākšaugi,

tehniskās kultūras, kartupeļi, dārzeņi, lopbarības kultūras.

Iedzīvotāji

Mārcienas pagastā uz 2006. gada 1. janvāri bija 1164 iedzīvotāji. Tajā skaitā līdz darbaspējas vecumam 191 jeb 16%, darba spējas vecumā

734 jeb 63%, pēc darba spējas vecuma 239 jeb 21%. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, iedzīvotāju skaits samazinās

un sociālā struktūra ir nelabvēlīga- 25% pensionāru, 40% apgādājamo, citu 11%.

2005. gadā ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju bija 77,8 Ls mēnesī, tai skaitā naudā 67,6 Ls.

Mārcienas pagasta dzimuma struktūra pa vecuma grupām rāda, ka līdz darbaspējas

vecumam un darbaspējas vecumā ir nedaudz vērojams vīriešu pārsvars.

Līdz darba spējas vecumam:	191
Tai skaitā virieši	102
Tai skaitā sievietes	89
Darba spējas vecumā:	734
Tai skaitā virieši	391
Tai skaitā sievietes	343
Virs darbaspējas vecuma:	239
Tai skaitā virieši	85
Tai skaitā sievietes	154

Mārcienas pagasta dzimumstruktūra uz 2006. gada 1. janvāri bija ļoti vienlīdzīga.

No 1164 iedzīvotājiem 586 jeb 50,3 % bija sievietes un 578 jeb 49,7% vīriešu.

Mārcienas pagasta iedzīvotāju nacionālais sastāvs uz 01.01.2006.

N.p.k. Tautības	Iedzivotāju skaits
1. latvieši	855
2. krievi	179
3. baltkrievi	31
4. čigāni	25
5. poļi	21
6. ukraiņi	20
8. lietuvieši	16
9. pārējie	17

Mārcienas pagasta iedzīvotāji vairākums ir latvieši, otra lielākā tautība ir krievi. Analizējot pilsonību, salīdzinoši

liels daudzums ir nepilsoņu, kas būtu vērtējams kā sekas no padomju laika armijas bāzes un militāro amatpersonu pilsētiņas,

kas atradās pagasta administratīvajās robežās.

Uzņēmējdarbība

Lielākie pagasta kokapstrādes uzņēmumi ir SIA “Damaksnis”, , SIA “Friko”,”. Lauksaimnieciskā darbība pagastā ir minimāla, pārsvarā šo nozari

pārstāv augkopība, kur lielākā un spēcīgākā zemnieku saimniecība ir z/s “Aronmūrnieki”. Ar piena lopkopību nodarbojas z/s “Ūsmaņi”.

Mārcienas pagastā ir labi attīstīta tūrisma joma, ko pārstāv SPA kūrorts “Mārcienas muiža”, “Lejas Patmalniekos”,

viesu māja SIA “Smeceres krogs”, atpūtas komplekss “Puduļi”.

Iedzīvotāji galvenokārt nodarbināti pašvaldības iestādēs, mežizstrādē, kokapstrādē, kā arī tūrisma uzņēmumos.

Piemājas saimniecības ir salīdzinoši nedaudz

Apdzīvojums

Vidējais Mārcienas pagasta apdzīvojums ir 8 cilv./km2 . Vairāk kā 70% no iedzīvotājiem koncentrējas pagasta centrā Mārcienā.